Kāpēc pārdošanas notiek, bet naudas tāpat pietrūkst? – šo jautājumu sev vismaz vienu reizi uzdeva, iespējams, katrs sava biznesa vadītājs.
Uzņēmuma rentabilitātes kontrole ir viens no galvenajiem uzņēmuma vadītāja uzdevumiem. Bez peļņas uzņēmums nevar normāli attīstīties, un ilgtermiņa zaudējumi parasti liek apšaubīt tā pastāvēšanas iespēju.
Tāpēc veiksmīgi vadītāji stingri tur roku uz firmas pulsa, pastāvīgi uzraugot tos vai citus rādītājus.
Kādas metodes viņi izmanto un kādas problēmas viņus gaida šajā ceļā?
UZCENOJUMA KONTROLE
Uzņēmumu vadītāji parasti seko līdzi tikai minimālam uzcenojumam, kurš tiek izmantots pārdošanas cenas aprēķinam.
Dažas tirdzniecības programmas viņiem nodrošina atbilstošus rīkus.
Kur tad varētu būt zemūdens akmens?
Problēma tajā, ka uzcenojums garantē tikai to, ka preču pārdošanas cena nebūs mazāka par pirkuma cenu. Bet firmai ir arī citas izmaksas, kas nav tieši saistītas ar produktu iegādes izmaksām. Tās ir tā sauktās netiešās un regulārās izmaksas, kuras arī ietekmē peļņu, palielinot biznesa kopējās izmaksas.
Paturot to prātā, vadītāji bieži piemēro uzcenojumu nevis produkta pirkuma cenai, bet gan aprēķinātajai pašizmaksai. Bet vai izmantotās programmas nodrošina datus un rīkus šādam aprēķinam? Diemžēl, tikai ļoti maza daļa no tām.
Lielākajā daļā tirdzniecības programmu tiek ievadītas tiešās izmaksas un izdevumi, kas saistīti ar preču piegādi. Pārējās izmaksas var redzēt tikai grāmatvedības programmā un tikai pēc tam, kad grāmatvedības nodaļa noslēgs mēnesi. T.i. nākamā mēneša vidū.
Šādu informāciju operatīvi var sniegt tikai sarežģīti, dārgi ERP risinājumi vai specializētas, kompleksas sistēmas biznesa vadībai, piemēram, programma "1C:Uzņēmuma vadība Baltijai".
MENEDŽERU DARBA EFEKTIVITĀTES KONTROLE
Pārdevēju algu bieži tiek noteikta atkarībā no ienākumiem, ko pārdevējs ir nesis uzņēmumam.
Cik adekvāts un godīgs ir viņu snieguma novērtējums?
Pārdevēja ienākumi tiek aprēķināti pavisam vienkārši –kā starpība starp saņemtajiem ieņēmumiem un pārdotās preces pirkuma vērtību.
Lai noteiktu preču izmaksas, tās pārdodot, bieži tiek izmantota FIFO metode, kurā vecākas preču partijas tiek norakstītas pirmās. Turklāt šī norakstīšana notiek tikai uzskaites programmā, un tam nav nekāda sakara ar to, kuru produkcijas vienību un no kuras partijas pārdevējs deva pircējam. (Vienīgais izņēmums ir zāļu vai līdzīgu produktu tirdzniecība, kur partijas tiek īpaši izsekotas un norādītas pārdošanas dokumentos).
Tāpēc, ja divi pārdevēji pārdeva vienu un to pašu produktu, tad ienākumi būs lielāki tam, kuram programma "piedāvāja" lētāku partiju. Un tāpēc pārdevēji bieži speciāli tērē laiku un izmanto dažādus trikus, lai "paķertu" sev lētāku partiju.
Lai atrisinātu šo interešu konfliktu, "1C:Uzņēmuma vadība Baltijai" izmanto pašizmaksu uzskaites metodiku, saskaņā ar kuru dienas ietvaros tiek aprēķināta vidējā pašizmaksa vienas un tās pašas preces dažādām partijām. Tāpēc to pārdevēju ienākumi, kuri vienā dienā pārdeva vienu un to pašu produktu no dažādām partijām, būs vienādi. Protams, programma "1C:Uņēmuma vadība Baltijai" arī dod iespēju atsevišķi uzskaitīt pašizmaksu precēm, kas iegādātas pēc pircēja pasūtījuma, nocenotām precēm un "partijas" precēm.
Papildu "1C:Uzņēmuma vadība Baltijai" priekšrocība ir tā, ka uz preču pašizmaksu var attiecināt arī citas izmaksas. Piemēram, izmaksas par pašu pārdevēju algu vai reklāmas nolūkos izsniegtajiem bezmaksas produktiem utt.
Ar šo mēs šodien beigsim apskatīt programmas "1C:Uzņēmuma vadība Baltijai" iespējas, šī pārskata ietvaros./div>
Tomēr šīs iespējas neaprobežojas tikai ar aprakstītajām.
Lūdzu, sekojiet mūsu publikācijām, lai neatpaliktu no mūsdienu biznesa vadības programmatūras piedāvātajām iespējām. Un tie palīdzēs Jums padarīt Jūsu biznesu vēl efektīvāku.
Raksts nopublicēts 2017.g. 6 aprīlī laikrakstos "Латвийские вести" un "Суббота"
