Web servisi ir ļoti ērts rīks situācijās, kad īsā laikā un ar samērā zemām darbaspēka izmaksām ir "jāiemāca savstarpēji sarunāties" vairākām neviendabīgām sistēmām (kuras bieži pieder dažādiem uzņēmumiem).

 

 

Web servisi attiecas uz to platformas "1C:Uzņēmums", daļu, kas ir atbildīga par integrāciju ar ārējām sistēmām. To piemērošanas joma tiek noteikta katrai informācijas sistēmai atsevišķi.

 

Šīs tēmas ietvaros jāsniedz pamatterminu skaidrojumi:

 

Web-сервис – tā ir sava veida informācijas sistēma, kas citām sistēmām nodrošina piekļuvi dažām tās funkcijām, izmantojot standartizētu programmatūras interfeisu.

 

SOA ("Service-Oriented Architecture", uz servisiem vērsta arhitektūra) tiek definēta kā organizācijas un izmantošanas modelis sadalītiem informācijas resursiem, kas atrodas ir dažādu īpašnieku atbildības sfērā, patērētāju vēlamo rezultātu sasniegšanai. SOA modelis nav piesaistīts konkrētai tehnoloģijai, un tas var tikt realizēts dažādos veidos.

 

SOAP ("Simple Object Access Рrotocol", vienkāršs objektu piekļuves protokols) ir standarts, ko izmanto strukturētas informācijas apmaiņai starp iesaistītajām sadalītajām sistēmām, t.i. tehnoloģija.

 

Web servisu tehnoloģiju atbalsta gandrīz visas modernās platformas un izstrādes rīki. Lietojumprogramma, kas darbojas vienā platformā, var brīvi piekļūt web servisiem citās lietojumprogrammās, kuras darbojas uz pavisam citām platformām. Turklāt, svarīgi ir tas, ka lietojumprogramma, kas nodrošina piekļuvi saviem datiem, un lietojumprogramma-patērētājs neko nezina par viena otras iekšējo uzbūvi. Šī ir galvenā SOA arhitektūras atšķirīgā iezīme.

 

Apskatīsim dažus piemērus:

 

Piemēram, Latvijas Banka, izmantojot web servisu, sniedz informāciju par valūtas kursiem, vērtspapīriem, kredītiestādēm (iespējamas arī citi varianti). Regulāra automātiskā aktuālās informācijas augšupielāde no Latvijas Bankas uz "1C:Uzņēmums" datu bāzi ir plaši pieprasīta klientu vidū.

 

Pieņemsim, ka vēlaties nedaudz iepriecināt savus klientus un dot viņiem iespēju saņemt jaunāko informāciju par pasūtījuma statusu internetā. Jūsu uzņēmuma mājas lapa ir realizēta, piemēram, populārajā web izstrādes platformā LAMP (Linux, Apache, MySQL, PHP), un tā pilnīgi neko nezina par "1C:Uzņēmums"datu bāzi. Informācija par pasūtījumiem atrodas datu bāzē "1C:Tirdzniecības vadība", kurai arī nav ne jausmas par mājas lapas esamību. Bet abas platformas spēj pārraidīt un saņemt datus, izmantojot web servisus, tāpēc tās var viegli integrēt. "1C:Uzņēmums" lietojumprogrammā (konfigurācijā) būs jāizveido web serviss, kurš pēc pasūtījuma identifikatora spēs nolasīt pasūtījuma statusu. Mājas lapā būs jāizveido vienkārša funkcija, kas no apmeklētāja saņem pasūtījuma identifikatoru, pieprasa web servisu un parāda saņemto rezultātu. Ir svarīgi, lai, izmantojot šo pieeju, katras sistēmas datu struktūra nemainītos, un iejaukšanās viņu programmas kodā ir minimāla.

 

 

Gandrīz jebkura mijiedarbības operācija ar darījumu partneriem var kļūt par servisu:«saņemt aktuālo cenu sarakstu», «veikt pasūtījumu», «informēt par maksājumu», «pieprasīt salīdzināšanas aktu» utt.

Milzīgs skaits dažādu uzņēmumu darbinieku katru dienu nodarbojas ar "papīra" informācijas manuālu digitalizēšanu, darbaspēka izmaksas par vienu un to pašu datu ievadīšanu divreiz (kā minimums) dažādos "vadu galos"" ir acīmredzami neefektīvas.

Kāpēc manuāli ievadīt vienu un to pašu dokumentu divās sistēmās, ja pirmā sistēma, kas procesa iniciators, var pati pārsūtīt informāciju saņēmējsistēmai?

Kāpēc manuāli ģenerēt pārskatu un manuāli nosūtīt to pa e-pastu, ja informācijas sistēma to var izdarīt pati pēc ārēja lietotāja pieprasījuma?

 

Bez šaubām, nav iespējams reglamentēt un automatizēt visas mijiedarbības iespējas visā pasaulē, taču to izdarīt dažām tipiskām un regulāri atkārtotām mijiedarbībām konkrētos uzņēmumos – ir pilnīgi iespējams un pat nepieciešams.

 

Protams, neskatoties uz acīmredzamajām web servisu priekšrocībām, šai tehnoloģijai ir arī vājās puses. Pirmkārt, veiktspēja, pārsūtot web servisā "iesaiņotus" datus būs zemāka nekā ar tiešu informācijas sistēmu mijiedarbību. Pārsūtot mazus objektus, veiktspējas zudums nebūs pamanāms, bet, ja Jums ir jāpārsūt desmitiem megabaitu vienā pieprasījumā, iespējams, vajadzētu meklēt kādu citu tehnoloģiju.

 

Rezultāti, iekļaujot SOA tehnoloģijas uzņēmuma ikdienas praksē, nebūs tūlītēji un noteikti nebūs pārsteidzoši. Bet mēs nevilcināmies atkārtot vēlreiz: veiksmīgs, ienesīgs un augošs bizness sastāv no maziem ķieģeļiem, no kuriem daži tiek veidoti informācijas tehnoloģiju departamentos.

 

Pēc laikraksta PC Magazine (Russian Edition)
raksta materiāliem "Web servisu praktiskais pielietojums programmās «1C:Uzņēmums 8»
no 02.09.2011.g..