Tā kā esmu ekonomists-matemātiķis, es nolēmu veltīt sevi tam, ko pratu vislabāk – darbam ar datoru un savu matemātisko un ekonomisko zināšanu pielietošanā.... un nodibināju firmu "EĻMI".
Mēs ar kolēģiem 1991. gadā piedalījāmies zinātniskajā sesijā Starptautiskajā Zinātņu Akadēmijā "San Marino", kura notika Maskavā.
Tie bija grūti laiki. Veikalu plauktos bija tikai putekļi. Lielākā daļa kafejnīcu, kas atradās mūsu apmešanās vietas apkārtnē bija "SAKRITO", kā teica mans kolēģis Franks no Paderbornas.
Vienuvārd sakot, izlutinātie zinātnieki no Vācijas un citām "grūstošajām" imperiālistiskajām zemēm, cieta no alus iztrūkuma Jaunā gada priekšvakarā.
Tā nu sanāca, ka man bija jāsagaida kolēģi no Ukrainas, Kurskas stacijā. Tur notika aizdīgušā tēvijas kapitālisma brīnums!!! Vienā no daudzajiem kioskiem es ieraudzīju VIŅU! Tas bija man nepazīstamas markas alus bundžās. Mēs uzreiz nopirkām četras kastes, tādējādi glābjot vācu zinātni un tuvojošos svētku noskaņu!
Šis gadījums uzveda manu prātu uz vienkāršu domu: "Ir pieprasījums – ir piedāvājums". Vajag tikai savest abus vienā. Šī ekonomikas patiesība, kuru mums ne reizi vien atkārtoja ekonomikas nodarbībās, tagad iezīmējās pavisam savādākās kontūrās.
Tā kā esmu ekonomists-matemātiķis, es nolēmu likt pie malas gandrīz jau aizsākto "alus" biznesu un veltīt sevi tam, ko pratu vislabāk – darbam ar datoru un savu matemātisko un ekonomisko zināšanu pielietošanā. Bet "ekonomikas sagruvums", kas toreiz valdīja mūsu darbā, iemiesoja manī veselīgā avantūrisma garu. Piereģistrējis uzņēmumu, es vēl nezināju cik sarežģītā un aizraujošā ceļojumā esmu devies. Bet tas jau ir cits stāsts...
A.Terjavjainens
